Avotkresi var audzēt arī mitrās, ēnainās vietās, kā arī, piemēram, siltumnīcās zem plauktiem. Augs veido horizontāli augošas vasas, uz kurām aug dobi dzinumi, kas pie pamata sakņojas. Lapas plūksnaini dalītas, tumši zaļas, spīdīgas. Zied sīkiem, baltiem ziediem. Avotkreses sāk ražot 50 – 60 dienas pēc dēstu izstādīšanas. Ražu vāc vairākkārt – griež apmēram 10 cm garus avotkrešu dzinumus. Sākoties ziedēšanai, lapu garša kļūst rūgtāka. Avotkreses vēlams audzēt ar dēstiem. Avotkreses pavairo ar sēklām vai spraudeņiem. Avotkrešu sēklas sēj dēstu kastītēs neitralizētā kūdrā vai substrātā. Pēc avotkrešu sadīgsanas sējumus pārpiķē kastītēs, pēc tam izstāda audzēšanas vietā. Otrs dēstu audzēšanas paņēmiens ir zālveida spraudeņu apsakņošana – jaunos dzinumus apsakņo perlītā vai ūdenī. Lai avotu krese labi augtu, audzēšanas vieta īpaši jāsagatavo. Avotkreses var audzēt: 1. Dīķos vai citās ūdenstilpnēs. Ūdeni no dīķa nolaiž, tad visā platībā 5 cm biezā slānī noklāj satrūdējušus kūtsmēslus. Tad 5 cm biezā slānī liek sagatavotu velēnu trūdzemi. Dēstus stāda 30 – 40 cm attālās rindās, 15-20 cm starp augiem. Pēc 15 dienām, kad dēsti ieaugušies, lēni uzpilda ūdeni. Lai iegūtu pēc iespējas kuplākus augus, avotkreses vairākas reizes galotņo. Augs var sasniegt 3 metru garumu. 2. Avotkreses var audzēt arī telpās. Kā arī , lai pagarinātu avotkreses ražas vākšanas laiku (kad tuvojas ziemas sals), avotu kresi var pārstādīt keramikas podā, kuram apakšā un sānos ir caurumiņi. Augu ar visu podu ievieto traukā ar ūdeni, to regulāri papildina. Ik pēc 10 dienām visu ūdeni nomaina. 3. Vasaras vidū no jūnija līdz augustam avotkreses var sēt strautu vai grāvju malās ar tīru ūdeni. Avotkreses sēklas jāiesēj dubļos gar strauta vai grāvja malu. No uzdīgšanas līdz pirmo dzinumu novākšanai paiet 6 – 8 nedēļas. Avotkrešu mēslošana un laistīšana. Avotkreses, stādot segtajās platībās, tai skaitā, arī telpās, baro ar komplekso mēslojumu. Audzēšanas laikā avotkreses rūpīgi laista, lai substrāta mitrums būtu 80-90% no pilnas piesātinātības. Avotu krese attīstās un aug ātri, tāpēc audzēšanas laikā galvenā uzmanība jāvelta augu galotņošanai. Avotkrešu uzturvērtība. Avotkreses satur ļoti daudz vērtīgu vitamīnu un minerālvielu – karotīnu, D, E, K, B grupas vitamīnus un ļoti daudz C vitamīna, kāliju, kalciju, kā arī nātriju, dzelzi, fosforu, magniju, mangānu, cinku, varu, īpaši daudz – jodu. Pārtikā avotkreses lieto svaigā veidā, jo kaltētas zaudē ļoti daudz vērtīgo vielu. No svaigām jaunajām lapiņām gatavo salātus kopā ar jebkuriem citiem lapu dārzeņiem, lieto par piedevu pie gaļas un zivju ēdieniem pievieno dārzeņu zupām un zivju zupām. Vēsturiski fakti: • Ūdenskreses bija viena no Napoleona iecienītākajām uz viņa galda servēto ēdienu sastāvdaļām. • Avotkreses ir viens no senākajiem lapu dārzeņiem Eiropā, to pārtikā lietoja jau Senajā Romā. • Avotkrešu audzēšanu Eiropā uzsāka Vācijā 18.gadsimta vidū. Avotkreses tautas medicīnā: tās izmantoja galvenokārt spriedzes izraisīto organisma darbības traucējumu un drudža gadījumos.
Avotkrese , 0.2 grami
0.75 € cena ar PVN
Avotkreses sauktas arī par avotu ūdenskresi, avotu ķērsu, ūdens kresi, ķērsi. Uzturvērtības ziņā viens no vērtīgākajiem lapu dārzeņiem – garšaugiem. Lapām ir sinepēm vai maigiem mārrutkiem (līdz ziedēšanai), gan arī rutkiem (noziedējušām) līdzīga garša. Visai reti izplatīts daudzgadīgs krustziežu (kāpostu) dzimtas lakstaugs, kas piemērojies augšanai ūdenī. Tiek audzēts kā viengadīgs kultūraugs.