Cepurītes pelēkā, pelēkbrūnā vai dzeltenīgi brūnā krāsā. Cepurītes forma sākumā pusapaļa, vēlāk polsterveida. Bērzubeku cepurītes platums līdz 20 cm, cepurītes virsmiziņa gluda, lietainā laikā lipīga. Mīkstums sākumā ciets un balts, vecām sēnēm pelēcīgs, ūdeņains un mīksts, ar patīkamu smaržu un garšu, griezumā krāsu nemaina vai viegli sārtojas.
Audzēšana un kopšana:
1. Ap koka stumbru vainaga perimetrā izrociet 3 caurumus, kuru diametrs ir 30-40cm un dziļums 15cm. stādīšanas bedrītēm jābūt ar 0,5 līdz 5 m attālumu no koka stumba (~10stubra diametri)
2. Piepildiet pusi bedrīti ar iepriekš sagatavoto skābo dārza augni vai kūdru, pēc tam izsējiet micēli proporcionāli 1/3 micēlija uz katru bedrīti. Pēc micēlija iestrādes bedrītē, piepildiet bedrīti ar augsni un rūpīgi samaisiet micēliju ar substrātu.
3. Ļoti uzmanīgi aplaistiet sēņu sējuma vietu – 1 spaini ūdens ap katru bedrīti.
4. Pārklājiet sējumu ar skujām, sūnām, zariem un citām “meža” bagātībām.
5. Mikorizas jeb BEKU ražas ātrāku veidošanos sekmē cukura šķīduma izmantošana (10g cukura uz 10 l ūdens).
6. Esot ilgstošam sausumam, ieteicams periodiski sēņu sējumus laistīt.
Biotops un ražošana: BECIŅAS ir vienas no visgaršīgākajām sēnēm. Savvaļā bekas aug zem ozoliem, retāk zem dažiem citiem lapu kokiem jau no jūnija līdz oktobrim. Ražo no jūlija līdz septembrim.
Ražošana: Labvēlīgos augšanas apstākļos, bērzabeku ražu var vākt jau 1./2.audzēšanas gadā pēc micēlija iesēšanas. Ražošanas periods: 3-4 gadi.
Ražas iespējamība 85-87%