Mizuna ir Japānas rāceņu radinieki, tāpēc tās nepieskaita pie Lactuca salātu saimes. Austrumu kāposts. Mizunas lapiņas ir ļoti dekoratīvas, to garša ir maigi pikanta. Mizunas audzē ne tikai vēderu priekiem, bet arī, to dekorativitātes dēļ, puku dobēs – puķu dobju malās.
Mizuna ir ļoti līdzīga rukolai. Mizuna veido ļoti lielu eksotisku, lielu, kuplu lapu rozeti ar gaiši zaļām, garām šaurām un smalki robotām lapām. Plūksnaini dalītās, spožās, smalki robotās lapas sakārtotas lielā, kuplā rozetē. Galvenais dzinums ir balts un sulīgs, sasniedz ap 20 cm augstumu un ~22cm diametru.
Mizunas ir ātri augoši kāpostu dzimtas salāti. Viegli audzējamas. Mizunām laba izturība pret aukstumu, tās pacieš zemu temperatūru un ir piemērotas audzēšanai agri pavasarī un rudenī.
Mizunas sēj gan ar tiešo sēju tieši dobītēs, gan arī – audzē no dēsta. Mizunas dēstus stāda 30 x 40 cm attālumā bārstījās ar vienu no otra.
Pirmo mizunas lapiņu ražu sāk vākt jau pēc 2 -3 nedēļām – veicot augu retināšanu.
Pieauguši mizunas augi veido amēram 22 cm diametra lapu rozeti.
Mizunu var regulāri nogriezt, ļaujot ataugt jaunām lapām.
Līdz ziedēšanas sākumam var pagūt novākt trīs līdz četras ražas.
Mizunas kopšana ir samērā viegla- jāaplaista un tādēļ, ka ražu vāc regulāri, ieteicams papildēslošanā dabīgos mēslošanas līdzekļus, piemēram, “Ideal”.
Mizunas lapām ir pikanta, viegla sinepju garša un neliels piparu aromāts, garšas īpašības mainās atkarībā no mizunas lapu “vecuma”. Jaunus mizunas dzinumus un lapas lieto uzturā svaigā veidā, var arī vārīt un cept, pievienot zupām, gaļas ēdieniem.