Moldāvijas pūķgalve (Dracocephalum moldavica) 1 g

Stipra, citronam līdzīga smarža, kas mazina stresu, uztraukumu, tā palīdz atjaunot spēkus. Nesatur mentolu. Garšo savdabīgi – kaut kas pa vidam starp ārstniecisko melisu un kaķumētru. Svaigas vai kaltētas lapas var pievienot salātiem, kā arī izmantot dzērienu aromatizēšanai. Zied no jūlija vidus līdz septembrim.

Moldāvijas pūķgalve ir gan garšaugs, ārstniecības augs un nektāraugs reizē. Ziedēšanas laikā ziediņi atveras pakāpeniski. Moldāvijas pūķgalves ir 30-60 cm augstas, augot veido krūmiņu. Skaistas un dekoratīvas ir arī pūķgalves lapas – apakšējās tumši zaļas, augšējās, savukārt, zaļas ar sarkani violetu nokrāsu.

Moldāvijas pūķgalves sēklas sēj tieši laukā vai dobēs agri pavasarī – no aprīļa beigām līdz maija vidum iepriekš labi sagatavotā augsnē. Sēklas iestrādā 2- 3cm dziļumā. Sēklas dīgst +5 – 7 ⁰C temperatūrā. Moldāvijas pūķgalves dēsti, iztur gan temperatūras pazemināšanos, gan nelielas, īslaicīgas salnas. Moldāvijas pūķgalves dīgsti parādās ~12 dienas pēc sējas. Pēc sadīgšanas aug ātri. Lai sējumi neaizaugtu ar nezālēm, jārušina, jāirdina un jāravē. Pēc pirmās augsnes irdināšanas ieteicams retināt, atstājot starp augiem 10–20 cm, jo pūķgalves labāk zarojas, veidojot vēl vairāk ziedu. Moldāvijas pūķgalves ir saulmīles – audzēšanai piemērota saulaina vieta.  Pūķgalves labi aug irdenā, vieglā smilts, labāk – smilšmāla augsnē ar augstu humusa saturu un vienmērīgu mitrumu. Pūķgalvēm labi patiks gan organiskais gan minerālmēslojums.  Fosfora un kālija mēslojumu iestrādā rudenī.

Moldāvijas pūķgalvi var izsēt arī vēlu rudenī. Moldāvijas pūķgalve ir diezgan piemērots nektāraugs – bites to apmeklē labi un ievāc nektāru, tomēr vairāk aplido kamenes. Vasarā tējām pūķgalvi ievāc ziedēšanas sākumā vai pilnziedā.