Tatāru limonijas sauc arī par tatārijas limonijām. Tatāru limonijas veido kuplus, 30 – 40 cm augstus cerus, tatāru limoniju sīkie ziediņi sakārtoti izlocītās skarās. Tātāru limonijas zied no jūlija līdz augustam, visbagātīgāk karstās vasarās.
Tatārijas limoniju audzēšanai izvēlās saulainu vietu, humusvielām bagātu augsni, kas ir labi drenēta. “Stāvošos” ūdeņos, tatāru limonijas nīkuļos, slimos un var aiziet bojā. Limonijas labāk iztur ilgstošu sausumu nekā ilgstošu mitrumu. Limonijas ir daudzgadīgas ziemcietes.
Abas sugas ir ļoti populāras visā pasaulē. Tās izmanto gan kā fona puķi sauso augu kompozīcijās, gan ziedu pušķu papildināšanai. Floristikā izmanto arī platlapu limonijas lapas. Kaltēšanai ziedkopas griež tad, kad izplaukuši gandrīz visi ziedi (trīs ceturtdaļas). Augus sasien nelielos saišķos, tos pakarina ar ziediem uz leju krēslainā, caurvējainā vietā, piemēram, mājas bēniņos.
Tatārijas limonija ir īsmūža cerveida ziemciete, tāpēc regulāri jāpavairo. Limoniju pavairošanu veic ar sēklu sēju vai sakņu spraudeņiem. Limoniju sēklas sēj marta beigās – aprīļa sākumā dēstu kastītēs vai kasetēs. Sēklu dīgšanai optimālā temperatūra ir +20 °C temperatūra. 3 – 4 nedēļas, pēc limoniju sadīgšanas, limoniju stādiņus izpiķē podiņos un novieto gaišā vietā apmēram +12 °C temperatūrā. Limoniju tādu audzēšanas laikā substrātam vienmēr jābūt viegli mitram, ja augšanas substrāts būs pārāk slapjš – sēkas un mazie limoniju stādiņi var sapūt.